VINGROŠANA
Ārstnieciskā vingrošana ir kustību terapija, kuras mērķis ir mazināt vai novērst ķermeņa funkcionālos traucējumus un sāpes. Ārstniecisko vingrošanu izmanto balsta un kustību sistēmas (muskuļu, skeleta un saistaudu) saslimšanu profilaksei un ārstēšanai.
KĀDOS GADĪJUMOS VAR PALĪDZĒT ĀRSTNIECISKĀ VINGROŠANA?
MUGURKAULA SASLIMŠANAS (traumatiskas vai deģeneratīvas). Stājas traucējumi, skoliotiska stāja, diska protrūzija/trūce;
- EKSTREMITĀŠU UN TO LOCĪTAVU TRAUMAS VAI DEĢENERATĪVAS SASLIMŠANAS (ekstremitāšu lūzumi, saišu sastiepums, artrīts);
- PIRMSDZEMDĪBU VAI PĒCDZEMDĪBU PERIODĀ;
- NEIROLOĢISKU SASLIMŠANU GADĪJUMĀ (insults, Parkinsona slimība, perifēro nervu bojājumi);
- SIRDS UN ASINSVADU SISTĒMAS SASLIMŠANU GADĪJUMĀ;
- ELPOŠANAS SISTĒMAS SASLIMŠANU GADĪJUMĀ (bronhiālā astma, stāvoklis pēc Covid-19 saslimšanas);
- SPORTISTIEM;
- PREVENTĪVI (uzlabot vispārējo attīstību un labsajūtu, mazināt traumu risku).
Ārstnieciskās vingrošanas mērķis ir mazināt veselības problēmas. Nodarboties ar to ieteicams arī praktiski veseliem cilvēkiem, uzlabojot savas spējas. Ārstnieciskā vingrošana uzlabo fiziskās īpašības, tādējādi pozitīvi ietekmējot darba, mācību, ikdienas dzīves un miega kvalitāti.
Nodarbībā var tikt pielietoti dažāda veida vingrojumi:
Spēka;
- izturības;
- stiepšanās;
- elpošanas;
- stabilizējoši (locītavu un/vai mugurkaula);
- līdzsvara un koordinācijas.
Ārstnieciskās vingrošanas iedarbība ir ne tikai lokāla, bet arī uz visu organismu kopumā.
Slodzes raksturs, sarežģītības pakāpe un intensitāte tiek individuāli piemērota, pielāgojot to terapijas mērķiem, slimības/traucējumu gaitai, pacienta vecumam, funkcionālajām spējām un fiziskās sagatavotības līmenim.
GALVENAIS MĒRĶIS – atjaunot optimālu fiziskās sagatavotības līmeni, ļaujot cilvēkam atgriezties ikdienas un brīvā laika, t.sk., sporta aktivitātēs.